Aktualitātes

      Pati vērtīgākā īpašība dzīvē - mūžīga zinātkāre, kas gadu gaitā neizsīkst un atdzimst katru rītu no jauna. (Rolāns)

  • Reģistrēties

ISO sertificēto grāmatvežu asociācija

Latvijas Republika, LV-1050, Rīgā, Gogoļa ielā 13-2, tālr./fakss 67227202, reģ. Nr. 40008110012

 

Rīgā

 

 

2017. gada 27. februārī                                                                                                                                                  Nr.1/2017

 

Ministru kabinetam

Finanšu ministrijai

Latvijas Darba devēju konfederācijai

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai

Visiem ISO SGA biedriem

 

Par “Nodokļu administrēšanas politiku”

 

ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas biedri izvērtēja “Nodokļu administrēšanas politiku” (turpmāk tekstā – Politika) un izsaka savu viedokli.

Politikā ievaddaļā ir teikts:

Nodokļu administrēšanas politikas veidotājiem būtu svarīgi īpašu uzmanību pievērst regulējuma, kas nosaka administrēšanas procesu, pastāvīgam monitoringam. Monitoringa ietvaros būtu jānodrošina grozījumu, kas uzliek nodokļu maksātājam būtisku administratīvo slogu (piemēram, pienākuma noteikšana sniegt informāciju u.t.t), ieviešanas efektivitātes un lietderības pēcnovērtējums.

ISO SGA viedoklis:

Vēršam uzmanību, ka VID ir atšķirīga sapratne jautājumā “kas ir administratīvais slogs” (turpmāk tekstā – ADMS) uzņēmējiem. Līdzšinējās aktivitātes ADMS samazināšanā novedušas pie otrāda efekta – ADMS būtiski ir palielinājies turklāt, kopā ar slogu būtiski palielinājušās finanšu izmaksas, lai ieviestu sloga samazināšanu. Tāpēc uzņēmējiem nav ticības, ka VID spēs novērtēt efektivitāti un sniegt patiesu lietderības pēcnovērtējumu.

6.1.         Administratīvā sloga samazināšana nodokļu maksātājiem

Politikā teikts:

Sadaļā “Administratīvā sloga samazināšana” fokusēta uzmanība uz tādām administratīvajām darbībām, kas rada vislielāko administratīvo slogu kā uzņēmējiem, tā arī privātpersonām.

Procesu automatizācija, pāreja uz komunikāciju e-vidē ir atslēgas punkti ceļā uz moderno nodokļu administrēšanas procesu.

Kā prioritāte periodam līdz 2021. gadam ir izvirzīta:

1)      nodokļu kontu skaita samazināšana;

2)      nodokļu maksātāju VID iesniedzamo un pārbaudāmo deklarāciju skaita samazināšana;

3)      automatizēta IIN un UIN avansa maksājumu ģenerēšana VID;

4)      tādu VID izdoto administratīvo aktu, citu lēmumu un dokumentu veidu paplašināšana, kas ir paziņoti, izmantojot VID elektronisko deklarēšanas sistēmu;

5)      parēja uz nodokļu un informatīvo deklarāciju sniegšanu e-vidē un attaisnoto izdevumu obligātu elektronisko deklarēšanu;

6)      IIN pārmaksas automātiska atmaksa.

ISO SGA viedoklis:

No šiem sešiem punktiem uz uzņēmēju ADMS samazināšanu neattiecas neviens punkts. Viens punkts attiecas uz nodokļu maksātāju–fizisko personu “IIN automātiska atmaksa”. Visi pārējie punkti palielina ADMS gan juridiskām personām, gan fiziskām.

6.1.1.   Nodokļu kontu skaita samazināšana

Nodokļu kontu samazināšana nerada nekādu ADM samazināšanu uzņēmējiem. Šāda prasība atvieglos darbu VID turklāt zinot VID darbības, ir vairāk nekā skaidrs, ka tiks izdomāta papildus atskaite vai ziņojums, kurā būs jānorāda nodokļu un summas, kas jānovirza uz noteiktiem nodokļiem, tādējādi, gluži pretēji – tiks radīts papildus ADMS.

6.1.2.   Automatizēta avansa maksājumu ģenerēšana iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām

Politikā:

Avansa maksājumus aprēķina VID automātiski atbilstoši iepriekšējā periodā iesniegtajai IIN GID. Nodokļu maksātāji, ja nepieciešams, iesniedz tikai avansa maksājumu precizējumus.

Lai novērstu šo situāciju, būtu jānosaka kārtība, ka UIN maksātājs pats neaizpilda un neaprēķina UIN avansa maksājumu aprēķinu. Nodokļa avansa maksājumus aprēķina VID, un par aprēķināto UIN avansu summu informē nodokļa maksātāju mēneša laikā pēc tam, kad nodokļa maksātājs ir iesniedzis pirmstaksācijas gada UIN deklarāciju.

ISO SGA viedoklis:

Šī vēlme ir jāsadala divās atsevišķās lietās: avansi fiziskām personām un avansi – juridiskajām. Juridiskajām personām jau šobrīd šāda prasība ir ieviest EDS – veidojot UGP (uzņēmumu gada pārskatu), avansu forma tiek aizpildīta automātiski. Turklāt rada papildus ADMS, jo uzņēmējs nevar labot šo deklarāciju. VID jāņem vērā, ka tikai uzņēmējs var prognozēt gada ienākumus, izvērtējot tirgus tendences un paša uzņēmuma iespējas, tāpēc avansa maksājumu vērtība ir jānorāda uzņēmējam, nevis VID jāuzņemas visziņa loma un jānorāda, kādam jābūt avansa maksājumam. Tieši to pašu var teikt arī par fiziskām personām SDV (saimnieciskās darbības veicējiem) – tā ir viņu atbildība prognozēt nākotni, nevis VID obligāti noteikts maksājums. Turklāt SDV papildus ADMS būs iesniegt avansa maksājumu, tā vietā, lai uzreiz, pēc IIN avansa maksājumu aprēķina ģenerēšanas, varētu veikt izmaiņas. Nav saprotams, kāpēc šāda iespēja – precizēt avansa maksājumus, nav paredzēta UIN maksātājiem? Tā ir nodokļu maksātāju klaja diskriminēšana. Nosacījums informēt nodokļu maksātāju mēneša laikā nav aktuāla prasība, jo kā jau minējām iepriekš, šī vēlme jau ir ieviesta UGP veidlapu kopumā.

Gribam norādīt, ka šo prasību ieviešana būs valsts līdzekļu (būtībā – nodokļu maksātāju iemaksāto nodokļu) lieka izšķērdēšana, jo jāveic izmaiņas vairākos nodokļu aktos.

6.1.3.   Paziņošana par Valsts ieņēmumu dienesta izdotajiem administratīvajiem aktiem, kā arī citiem lēmumiem un dokumentiem, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu

Politikā:

Lai samazinātu administratīvo slogu, VID izdotos administratīvos aktus, citus lēmumus un dokumentus būtu jāpaziņo caur VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk tekstā – EDS).

 

ISO SGA viedoklis:

Domājam, ka, kā demokrātiskā valstī, nodokļu maksātājam ir jādod iespēja izvēlēties – kādā formātā dokumentus viņš vēlas saņemt – papīra vai elektroniski.

Gribam vērst uzmanību, ka tādā attīstītā valstī, kā Anglija, piemēram, visi VID dokumenti tiek sagatavoti papīra formātā un izsūtīti nodokļu maksātājam uz deklarēto adresi. Šī prasība ADMS samazina tikai VID, tam nav nekāda sakara ar uzņēmēju interesēm. Jau šobrīd VID EDS tiek izziņoti dažādi lēmumi, kā arī nosūtīts paziņojums uz reģistrēto e-pastu par ievietoto dokumentu. Aizstāvot NM intereses, uzskatām, ka svarīgi dokumenti, piemēram, audita vai pārbaudes lēmums, ir jāsagatavo papīra formātā, pašrocīgi jāparaksta un jāizsniedz NM, lai tiesvedības gadījumā, būtu atbilstošs dokuments ar juridisko spēku.

6.1.4.   Pāreja uz nodokļu un informatīvo deklarāciju sniegšanu e-vidē

Politikā:

Tāpat, lai samazinātu administratīvo slogu, būtu jāpāriet uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē. Tādējādi no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas būtu jāizslēdz vārdi: “Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā.”.

Politikā ir arī atrunātas iespējamās vietas, kur sagatavot un iesniegt deklarācijas elektroniski: speciāli izveidotas darba vietas VID klientu apkalpošanas centros, 67 valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, bibliotēkās visā Latvijas Republikas teritorijā, VID e-busiņā.

ISO SGA viedoklis:

Šī prasība tikai un vienīgi samazina ADMS VID darbiniekiem, te nav domāts par NM, sevišķi par mazapdzīvotu vietu iedzīvotājiem. Turklāt Politikā ir minēti nepatiesi dati, jo VID apkalpošanas centri ir nevis 67, bet gan tikai 27 –2 Rīgā un 25 citās Latvijas pilsētās.

Decembra beigās Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" sižetā par diferencētā neapliekamā minimuma pirmo darbības gadu un iespēju atgūt nodokļos pārmaksāto naudu VID pārstāve aicināja par ienākumu deklarācijas aizpildīšanu konsultēties pie publisko bibliotēku darbiniekiem, kuri tam esot apmācīti.

Rīgas Centrālās bibliotēkas vadība par šādu aicinājumu pauž neizpratni. Viņu darbiniekiem VID apmācību nav bijis, turklāt bibliotekāri nav gatavi uzņemties atbildību par citai iestādei iesniedzamu dokumentu sagatavošanu.

"Bibliotēkas darbinieks sniedz konsultācijas gan datora izmantošanā, gan interneta lietošanā, bet bibliotēkas darbinieks nav ienākumu deklarāciju un nodokļu konsultants. Tie ir personas dati, un mēs šo neveicam," teica Rīgas Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Gunta Ozola.

VID skaidro – apmācības tiešām bijušas tikai reģionālajās bibliotēkās. Turklāt nekur nav teikts, ka bibliotekāram deklarācija jāaizpilda apmeklētāja vietā.

"Palīdzība – tā ir tikai apgūstot piekļuvi šim elektroniskajam pakalpojumam. Protams, ka personai pašai ir šis dokuments jāaizpilda un jāiesniedz. To nevar darīt viņa vietā bibliotekārs," atzina VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova.

Arī paši aptaujājot bibliotēku darbiniekus, nesaņēmām nevienu pozitīvu atbildi, proti, ka, kāds no šiem darbiniekiem ir gatavs pilnvērtīgi palīdzēt sagatavot deklarācijas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, nav gatavs uzņemties morālu atbildību par sagatavotajiem datiem, nav atbilstošu nodokļu zināšanu, neprot aizpildīt nodokļu deklarācijas, darba laikā nav tik daudz lieka laika, ko veltīt vienam apmeklētājam.

6.1.5.      Attaisnoto izdevumu obligātā elektroniskā deklarēšanā

Politikā: Attaisnoto izdevumu manuāla pārbaude, glabāšana, iesniegšana VID ir būtisks administratīvais slogs, gan VID, gan nodokļu maksātājam, un VID ieskatā tā mazināšanas nolūkos, ir jāvērtē iespēja atteikties no dārgām un laikietilpīgām procedūrām, tās aizstājot ar procedūrām, kurām nepieciešams mazāks laika un resursu patēriņš.

ISO SGA viedoklis:

Mēs saprotam VID nostāju – mazināt savu ADMS, bet nav korekti atsaukties uz nodokļu maksātāju. Nodokļu maksātājam (šajā gadījumā – fiziskai personai) ADMS būtiski palielinās, jo viņam jāatrod iespēja visus čekus ieskenēt vai nofotografēt viedierīcē un te ir jāatgādina, ka ne jau visiem cilvēkiem ir iemaņas un materiālas iespējas izmantot viedierīces. Piemēram, cilvēki ar Parkinsona slimību, roku pastiprinātas drebēšanas dēļ, to nevar izdarīt fiziski. Tātad cilvēkam būs arī morāls slogs – lūgt citu cilvēku fotografēt viņa attaisnojuma dokumentus un iesniegt tos elektroniski. Jāņem vērā, ka ne visiem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir gados jauni radinieki, kas varēs dokumentus un deklarācijas iesniegt elektroniski. Savukārt svešam cilvēkam to uzticēt ir nedroši, jo tiek paziņoti konfidencionāli pieslēgšanās dati, kuri var tikt ļaunprātīgi izmantoti. VID darbiniekiem tas ir darba pienākums – noformēt deklarācijas, neizpaužot informāciju.

Politikā:

Pienākums sniegt informāciju elektroniskā veidā būtu jānosaka arī interešu izglītības pakalpojumu sniedzējiem (izglītības iestādēm un personām, kas pašvaldībā ir saņēmušas attiecīgo licenci), kā arī medicīnas iestādēm un ārstniecības speciālistiem, kuri ir reģistrējušies ārstniecības personu vai iestāžu reģistrā. Tādējādi būtu jāpārskata attaisnoto izdevumu veidi, par kuriem var samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, saglabājot tikai tos izdevumus, par kuriem pakalpojumu sniedzēji sniedz informāciju VID elektroniskā veidā.

ISO SGA viedoklis:

Iebilstam pret nosacījumu obligāti datu nodošanu VID par visām medicīniskajām manipulācijām un ārstu apmeklējumiem. Tie ir dziļi sensitīvi dati un to obligāta uzkrāšana ir pretrunā ar ES Regulu (ES) 2016/679, kas nosaka, ka šādu datu uzkrāšana nevar būt obligāta, jo to uzkrāšana nepalīdz novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus, kā arī, lai sauktu pie atbildības par tiem, vai lai izpildītu kriminālsodus, tostarp pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu (R (19).

Šādu datu uzkrāšana nav arī tā arī nav datu subjektu “uzvedības novērošana" (20). Personas dati būtu jāapstrādā tikai tad, ja apstrādes nolūku nav iespējams pienācīgi sasniegt citiem līdzekļiem (39), bet citiem līdzekļiem to panākt ir iespējams – ļaujot izvēles kārtībā iesniegt vai neisniegt ziņas par savu veselības stāvokli un medicīniskajiem izmeklējumiem.

Personas datu apstrāde būtu jāuzskata par likumīgu arī tad, ja tā nepieciešama, lai aizsargātu intereses, kas ir būtiski svarīgas datu subjekta vai citas fiziskas personas dzīvei. Personas datu apstrādei, pamatojoties uz citas fiziskās personas vitālajām interesēm, principā būtu jānotiek tikai tad, ja apstrādi nevar acīmredzami balstīt uz citu juridisko pamatu (46). Norādām, ka citas fiziskās personas vitālās intereses netiek skartas!

Dažus apstrādes veidus var izmantot, pamatojoties gan uz svarīgām sabiedrības interesēm, gan uz datu subjekta vitālajām interesēm, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, tostarp epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam vai ārkārtas humanitārajās situācijās, jo īpaši dabas un cilvēka izraisītu katastrofu situācijās (46). Sensitīvo medicīnas datu uzkrāšana neattiecas ne uz Regulā noteiktajām sabiedriskajām interesēm, to uzkrāšana nav nepieciešama humanitāros nolūkos (skat.iepriekš definēto).

Atkāpties no aizlieguma apstrādāt īpašu kategoriju personas datus būtu jāatļauj tad, ja tas paredzēts Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos un ja ir paredzētas atbilstošas garantijas personas datu un citu pamattiesību aizsardzībai, ja to darīt ir sabiedrības interesēs, jo īpaši personas datu apstrāde nodarbinātības tiesību aktu, sociālās aizsardzības tiesību aktu jomā, tostarp attiecībā uz pensijām un veselības drošības, uzraudzības un brīdināšanas nolūkos, lipīgu infekcijas slimību un citu nopietnu veselības apdraudējumu profilaksei vai kontrolei (52). Norādām, ka arī nopietnu veselības apdraudējumu profilaksei vai kontrolei šādu datu vākšana (uzkrāšana) nav paredzēta.

Tāpēc šai regulai būtu jānodrošina saskaņoti nosacījumi īpašu kategoriju personas veselības datu apstrādei attiecībā uz konkrētām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, kad šādu datu apstrādi konkrētos ar veselību saistītos nolūkos veic personas, uz kurām attiecas juridiskais pienākums ievērot dienesta noslēpumu (53). Tātad – pati Regula jau nosaka, ka ir virkne personu, kuru veselības dati ir pakļauti valsts noslēpumam, tāpēc to uzkrāšana un glabāšana VID ADMS samazināšanai ir nelikumīga.

Turklāt – ja fiziskā persona nevēlas atgūt IIN pārmaksu, tad nav saprotams, kāpēc VID būtu jāveic šo personu medicīnisko datu uzkrāšana?

Turklāt Valsts Kontrole savos ziņojumos ir norādījusi, ka EDS nav drošs informācijas uzkrāšanas avots, jo, piemēram, saistībā ar EANG (elektroniskās algas nodokļu grāmatiņas) 2014.gadā vadības sistēmā Remedy tika pieteikti 59 problēmu ziņojumi un 45 izmaiņu pieprasījumi elektroniskās nodokļa grāmatiņas nepilnību novēršanai – problēmas pieteiktas par sistēmas pilnveidošanu un kontroļu ieviešanu, tajā skaitā vismaz viens pieteikums saistīts ar problēmu, kas VID bija jāparedz jau izstrādes procesā saistībā ar sensitīvo datu apstrādi – elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā jebkuram ievadot fiziskās personas kodu, EDS uzrādīja šīs fiziskās personas sensitīvos datus.

Datu valsts inspekcija jau 2011. gadā aizrādīja VID, ka EDS jebkurš var iegūt personas sensitīvos datus. Lai gan jau 2011. gadā VID bija jāaptur EDS darbība par fiziskās personas sensitīvo datu aizsardzības nenodrošināšanu, ieviešot jaunas funkcionalitātes EDS tiek pieļautas tās pašas kļūdas, kas var apdraudēt personas datu aizsardzību.

6.1.6.      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

Politikā:

Šobrīd pastāv situācija, kad nodokļa maksātājam, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ja taksācijas gadā nav gūts ar IIN apliekams ienākums no saimnieciskās darbības, ir pienākums iesniegt GID un saskaņā ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajām prasībām, un, izpildoties noteiktajiem kritērijiem, budžetā maksāt IIN 50 euro apmērā. Pārsvarā šādos gadījumos deklarācijā nav uzrādāmās informācijas. Šāda prasība ir liels administratīvais slogs gan VID, gan nodokļu maksātājiem, jo tiek patērēti finanšu resursi un laiks aizpildot deklarāciju, kā arī administrējot tās iesniegšanu un nodrošinot datu pārbaudi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir veicami atbilstoši grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot, ka konkrētajos gadījumos, kad budžetā maksājams IIN 50 euro apmērā un nav uzrādāmās informācijas GID, nodokļu maksātājus atbrīvo no obligātas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, ja valsts budžetā ir samaksāti 50 euro.

ISO SGA viedoklis:

Pēc minimālā nodokļa pieņemšanas, bija daudz publikāciju, kas paskaidroja šī nodokļa nepieciešamību:

Citējam fragmentu no raksta http://nra.lv/latvija/142204-par-neveiktu-uznemejdarbibu-liek-maksat-50-eiro.htm  VID nenoliedz, ka 50 eiro nodoklis bija vajadzīgs, lai segtu dienesta administratīvās izmaksas. «VID administratīvās izmaksas saistībā ar saimnieciskās darbības veicēju deklarāciju administrēšanu veido darbs ar nodokļu maksātājiem, gada ienākumu deklarāciju pieņemšana un apstrāde, lai apzinātu iemeslus pārskatu neiesniegšanai un nodokļa nemaksāšanai, ir jāveic tālruņa zvani, sarakste u. tml., kā arī jāpārbauda informācijas ticamība. Turklāt joprojām daļa no saimnieciskās darbības veicējiem neizmanto elektroniskās deklarēšanas sistēmu, kas veido papildu slogu,» Neatkarīgajai skaidroja VID sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.”

Tātad, ja reiz nodokļu maksātājs būs atbrīvots no deklarācijas iesniegšanas, ja nebūs veikta saimnieciskā darbība, loģiski būtu – atbrīvot IIN maksātājus no minimālā nodokļa maksāšanas, jo VID samazināsies administratīvās izmaksas – nebūs jāveic deklarāciju pieņemšana un apstrāde.

6.1.7.      Uzziņas sniegšanas procesa optimizācija

Politikā:

Arvien biežāk nodokļu maksātāji konsultācijas vietā izvēlās saņemt uzziņu par savām tiesībām (uzziņu pieprasījumu skaits 5 gadu laikā ir trīskāršojies: 2010. gadā sniegtas 168 uzziņas, 2015. gada vienpadsmit mēnešos saņemti 564 uzziņu pieprasījumi).

Nereti uzziņa tiek pieprasīta arī situācijā, kad nodokļu normatīvo aktu piemērošana konkrētajā situācijā ir viennozīmīga, nerada privātpersonai neprognozējamas nodokļu sekas, un jautājums ir izraisīts tikai privātpersonas zināšanu trūkuma dēļ.

Ņemot vērā uzziņu sagatavošanas procesa darbietilpību un straujo uzziņu skaita pieprasījumu pieaugumu, ir jāvērtē iespēja noteikt VID uzziņu izsniegšanu un padziļināto konsultāciju sniegšanu kā maksas pakalpojumu. Uzziņas par maksu tiek sniegtas vairākās ES dalībvalstīs un galvenais maksas ieviešanas mērķis ir panākt, lai privātpersona, pieprasot uzziņu, apzinātos tās nepieciešamību un izvērtētu vai uzziņa ir veids kā noskaidrot interesējošos jautājumus.

Tāpēc būtu jānosaka šādi kritēriji VID uzziņu izsniegšanai kā maksas pakalpojumam: noteikt prasību fiziskām personām uzziņas sagatavot bez maksas, savukārt juridiskām personām – par maksu. Papildus vajadzētu paredzēt dārgāku samaksu tādu uzziņu sagatavošanai, kurās norādīta sarežģīta tiesiskā situācija, piemēram, kuru sniegšanai nepieciešams saņemt tiesisko palīdzību no citām institūcijām.

ISO SGA viedoklis:

Vēlamies paskaidrot, ka uzziņas VID tiek pieprasītas ne jau tāpēc, ka nodokļu maksātājiem trūkst atbilstošu zināšanu, bet gan tāpēc, ka uzziņa ir dokuments, kas aizsargā nodokļu maksātāju no VID darbinieku atšķirīgajiem nodokļu piemērošanas traktējumiem.

Turklāt Politikā VID skaidro, ka uzziņu maksas ieviešana ir saistīta ar lielo uzziņu skaitu privātpersonu zināšanu trūkuma dēļ. Maksas ieviešanas prasība šādā gadījumā absolūti nav pamatota, jo pats VID Politikā norāda, ka fiziskām personām uzziņu izsniegšana būtu bez maksas.

Gribam atgādināt, ka visi uzņēmumi un fiziskās personas - SDV maksā 50 eiro minimālo nodokļa summu VID administratīvo izmaksu segšanai, tāpēc būtu ļoti nekorekti pieprasīt papildus samaksu par VID pamatdarbu – nodokļu piemērošanas skaidrošanu. VID savā struktūrā būtu jāapmāca darbinieki, un visiem būtu jābūt vienotam viedoklim un nodokļu traktējumam, tad uzziņu skaits samazinātos.

Norādām, ka VID nepelna, bet tiek uzturēta no nodokļu maksātāju iemaksām, tāpēc palielināt nodokļu maksātāju finansiālo slogu ir ārkārtīgi nekorekti.

6.2.         INFORMĀCIJAS ATKLĀTĪBAS UN SABIEDRĪBAS LĪDZALĪBAS VEICINĀŠANA

6.2.1.   Valsts ieņēmumu dienesta pienākums publiskot lēmumu par datu atbilstības pārbaudes vai nodokļu revīzijas (audita) rezumējošo daļu, nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību

Politikā:

Lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju iegūt objektīvu un vispusīgu informāciju par nodokļu administrācijas veiktajām darbībām un piemērotajiem sodiem par nodokļu pārkāpumiem, ir nepieciešams paredzēt pienākumu nodokļu administrācijas ierēdņiem pēc lēmuma par datu atbilstības pārbaudes vai nodokļu revīzijas (audita) pieņemšanu attiecībā uz nodokļu maksātāju (juridisko personu) publiskot rezumējošo daļu,  tai skaitā pēc lēmumu spēkā stāšanās publicējot tos MK noteiktajā kārtībā un apjomā mājaslapā internetā, tādā veidā nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību.

Lai nodrošinātu personas datu aizsardzības prasības, publicējot informāciju, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti.

Sagatavojot tekstu publicēšanai tiesu portālā, pārbaudīs, vai tas nesatur informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem informācijas atklātības jomā un fizisko personu datu aizsardzības jomā ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu. Ja nolēmums satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu, attiecīgo daļu dzēš, aizstājot to ar norādi, kādēļ šī daļa nav vispārpieejama.

 

 

ISO SGA viedoklis:

Uzskatām, ka jābūt veiktai nodokļu maksātāju maksātāku aptaujai, lai zinātu, vai šāds publikāciju saraksts ir viņiem nepieciešams un tikai tad tas jāveido. Šobrīd vienīgais iemesls, kas minēts par labu šādam sarakstam, ir pierādīt, ka nodokļu administrācija ražīgi soda nodokļu maksātājus.

Tai vietā, lai dižotos ar nodokļu maksātāju sodīšanu, VID būtu jāizvērtē savs darbs, un jādara viss iespējamais, lai sadarbotos ar nodokļu maksātājiem, konsultētu tos un palīdzētu.

Gribam atgādināt, ka Saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, nevis nepārtrauktas nodokļu maksātāju sodīšanas iestāde.

Iekasēšana nenozīmē – sodīt, un iekasēt soda naudas, bet gan izglītot nodokļu maksātājus un pierādīt, ka viņu iemaksātie nodokļi tiek izlietoti lietderīgi. Šobrīd mēs redzam, ka tas tā nenotiek.

6.3.         KOMERCSABIEDRĪBU REĢISTRĀCIJAS, PĀRREĢISTRĀCIJAS, DARBĪBAS IZBEIGŠANAS POSMA PILNVEIDOŠANA

Politikā:

VID nepārtraukti pilnveido regulējumu, kas paplašina VID tiesības pārbaudīt nodokļu maksātāju pirms tā reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk tekstā – UR). Taču joprojām nav pietiekami kvalitatīvi kontrolēts reģistrācijas process UR, un arvien vairāk tiek konstatēti gadījumi, kad tiek dibinātas komercsabiedrības ar mērķi iesaistīties krāpnieciskajās shēmās.

6.3.1.   Fiktīvu subjektu un to reģistrācijas ierobežošana

Politikā:

Šobrīd tiek pieļauta tādu personu reģistrācija par komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles amatpersonām, kuras nekad nav bijušas Latvijā. Tai pašā laikā komercreģistrā tiek iesniegti reģistrācijas dokumenti, kurus šīs personas Latvijā (Rīgā) ir personīgi parakstījušas. Nebūtu pieļaujams par amatpersonām reģistrēt tādas fiziskās personas, par kuru identitāti nav pārliecinājušās atbildīgās iestādes. Tāpat nav pieļaujams, ka potenciālās amatpersonas vārdā rīkojas pilnvarotā persona, pat, ja pilnvara apliecināta pie notāra, jo šādas pilnvarotās personas par komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles darbību neatbild. Ir konstatēti gadījumi, ka par komercsabiedrības vai ārvalsts filiālēs amatpersonām tiek reģistrētas pat tādas ārvalsts fiziskās personas, kuras patiesībā neeksistē.

Lai risinātu šo situāciju, būtu jānosaka prasības attiecībā uz komercsabiedrībām, kurās visi valdes locekļi un dibinātāji ir ārvalstnieki, vismaz vienai ārvalstu personai, kas pieteikumā tiek norādītas kā komercsabiedrības vai ārvalsts filiāles amatpersonas, identificēties un saņemt ID karti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, vai arī identificēties, ņemot vērā pārrobežu elektroniskās identifikācijas iespējas (eIDAS prasības).

ISO SGA viedoklis:

Mēs atbalstām vēlmi ierobežot fiktīvu uzņēmumu reģistrāciju, bet nav saprotams, kādā veidā VID vai UR veiks personu identifikācijas pārbaudi? Vai šādas pārbaudes neradīs vēl lielāku ēnu ekonomikas uzplaukšanu, jo cilvēki izvairīsies reģistrēt uzņēmumus un darbosies nelegāli? Jāņem vērā, ka tieši godprātīgiem nodokļu maksātājiem tiek radīts ADMS, bet nodokļu nemaksātāji veiksmīgi turpina savu darbību.

Tāpat rodas jautājums, ko mainīs ID kartes saņemšana Latvijā, ja ir ļoti daudz uzņēmumu, kuru dibinātāju vidū ir bezdarbnieki, vai cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, kurus neviens nespēj izskaust?

Tērēt nodokļu maksātāju naudu un pieņemt izmaiņas likumā tikai tāpēc, lai radītu vētrainas darbības reakciju, ir bezatbildīgi un izšķērdīgi. Pirms izmaiņu iniciēšanas, jābūt pilnīgi skaidrai un saprotamai likumdošanas izpildes ķēdei, nevis jāveic izmaiņas, lai pēc gada atzītu, ka tās neko nav palīdzējušas.

 6.3.3.  Nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību aizsardzības veicināšana

Politikā:

No 2011. gada 1. jūlija ir spēkā normatīvais regulējums, kas nosaka, ka, reģistrējot komercreģistrā individuālo komersantu vai komercsabiedrību, pieteikumam pievienojama nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegta piekrišana komersanta juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā.

Jānorāda, ka minētais regulējums tika ieviests, lai preventīvi pasargātu nekustamā īpašuma īpašniekus no situācijas, ka tiem piederošā nekustamā īpašumā bez viņu piekrišanas un ziņas tiek reģistrētas komersantu juridiskās adreses.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija ir ierosinājusi atteikties no nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas iesniegšanas UR, vienlaikus piedāvājot alternatīvu līdzekli, kā aizsargāt nekustamo īpašumu īpašnieku tiesības un ātri izbeigt komersanta darbību, ja tas nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē. Proti, šādos gadījumos kapitālsabiedrībai varēs tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Ņemot vērā, ka UR jau šobrīd veic komersantu iesniegto nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanas pārbaudi, pārliecinoties par sniegtās informācijas atbilstību Valsts vienotājā datorizētajā zemesgrāmatā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, viens no risinājumiem pilnīgai īpašnieka īpašuma tiesību aizsardzībai ir nodrošināt nekustamā īpašuma īpašniekam tiesības ierakstīt zemesgrāmatā aizliegumu reģistrēt komersantu juridisko adresi, vai izdarīt elektronisku atzīmi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai citur, piemēram, adrešu reģistrā par aizliegumu reģistrēt komersanta juridisko adresi, vai nodrošināt attiecīgu e-pakalpojumu.

Aizlieguma gadījumā juridiskā persona juridisko adresi konkrētajā adresē varētu reģistrēt tikai gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks zemesgrāmatu nodaļai būs lūdzis nostiprināt atzīmi par atļaujas piešķiršanu konkrētai personai lietot nekustamo īpašumu. Šādā gadījumā nostiprinājuma lūgumam pievienojami dokumenti, kas apliecina personas tiesības nekustamo īpašumu lietot, piemēram, īres vai nomas līgums. Šajā gadījumā minētajai informācijai varētu tikt noteikts ierobežotas pieejamības statuss, nosakot, ka minētā  informācija ir pieejama UR vai VID.

ISO SGA viedoklis:

Vēlamies norādīt, ka ir atbalstāmi pasargāt nekustamā īpašuma īpašniekus no uzņēmumu reģistrēšanas viņu īpašumā, bet Tieslietu ministrijas ierosinātā norma nav izpildāma, turklāt radīs administratīvu un finansiālu slogu, proti: lai tiešām nekustamā īpašuma īpašnieki tiktu pasargāti no iepriekšminētajām sekām, katram NĪ īpašniekam jāiesniedz iesniegums Zemesgrāmatā ar lūgumu ierakstīt zemesgrāmatā liegumu. Ir jāsaprot, ka tas nav iespējams – katram NĪ īpašniekam aizsargāt šādā veidā savu īpašumu, tātad – šādas normas iestrāde nav vajadzīga kā neefektīva. Paskaidrojam, ka īpašumi pieder arī gados veciem cilvēkiem, kuri nezinās par šādu normu un masveidā kļūs par krāpniecisku darījumu ķīlniekiem. Nav iespējams visus Latvijas iedzīvotājus šajā prasībā izglītot, tāpēc norma nestrādās un nedos vēlamo rezultātu, tas ir saprotams jau tagad.

6.3.4.   Nodokļu maksātāja darbības izbeigšana

Politikā:

Ar 2013. gada 1. janvāri ir spēkā Komerclikuma 314.1 pantā noteiktais regulējums kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu.

ISO SGA viedoklis:

Atbalstām vēlmi likvidēt neaktīvus uzņēmumus, lai netiktu kropļota uzņēmējdarbības vide, tikai nav saprotams, kāpēc pēc šīs normas ieviešanas, jau nav veiktas aktīvas darbības šī likuma izpildei?

Mūsos rada bažas Politikā norādīto risinājumu ieviešanas sekas, proti, ja likumā tiks iekļauta norma, kas noteikts, ka nodokļu maksātājam nokavētie nodokļu maksājumi tiek dzēsti sakarā ar piedziņas neiespējamību, tas radīs nodokļu nemaksātāju pieplūdumu, proti, tiks masveidā sadibināti uzņēmumi, kas radīs nodokļu parādus un tie tiks likvidēti, neradot nekādas sekas šādu uzņēmumu dibinātājiem.

Mūs arī satrauc personu riska statusa piešķiršana, jo Politikā nav aprakstīta procedūra, kas var radīt neatgriezeniskas sekas, neļaujot reģistrēt uzņēmumu NM reģistrā godīgiem uzņēmējiem.

6.4.         KONKRĒTO NODOKĻU ADMINISTRĒŠANAS PROCESA PILNVEIDOŠANA

6.4.2.   Atskaitītā priekšnodokļa korekcijas par pamatlīdzekļiem

Politikā:

Attiecībā uz atskaitītā priekšnodokļa korekcijām par pamatlīdzekļiem, kurus vairs neizmanto saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, VID rosina priekšnodokļa korekciju veikšanas par pamatlīdzekļiem attiecināšanu arī uz pamatlīdzekļiem ar zemāku vērtību, proti, grozīt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 101. panta pirmo daļu, aizstājot pirmajā daļā skaitli “71 143,59” ar “1 500”.

ISO SGA viedoklis:

Šāda prasība kārtējo reizi palielinātu nodokļu maksātāju ADMS, katru reizi iegādājoties kādu pamatlīdzekli un cenšoties pierādīt tā lietderību saimnieciskajā darbībā. Jāņem vērā, ka VID darbinieki nepārzina uzņēmējdarbības nianses, tāpēc priekšnodokļa atprasīšana un tā patiesuma pierādīšana ieilgs.

Norādām, ka EDS var iestrādāt papildus pārbaudes par deklarācijā iekļauto partneru atbilstību riska grupai (VID izpratnē), kas atvieglotu uzņēmēju darbu. Proti, PVN pielikuma iesniegšanas brīdī, apskatot brīdinājuma paziņojumu, uzņēmēji savlaicīgi varētu izvērtēt vai iekļaut norādītā partnera dokumentu priekšnodoklī vai neriskēt.

Atgādinām, ka Valsts Kontrole savā Revīzijas Ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2013. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu” ziņo, ka VID neizmanto informācijas sistēmas efektīvākajā veidā, radot papildus izdevumus pašam VID, jo EDS nav ieviestas matemātiskās un loģiskās kontroles, kas automātiski salīdzinātu nodokļu maksātāju dažādos pārskatos sniegto analoģisko informāciju.

Jau kopš 2009. gada Valsts kontrole savās revīzijās secināja, ka, VID pilnvērtīgi neizmanto EDS iespējas iestrādāt loģiskās un matemātiskās kontroles, lai novērstu nodokļu maksātājiem iespēju iesniegt EDS kļūdainus dokumentus. Lai ieviestu Valsts kontroles sniegtos ieteikumus, VID novērsa revīzijās konstatētās konkrētās problēmas un, ieviešot jaunus pārskatus, izvērtēja loģisko un matemātisko kontroļu ieviešanu. Taču VID nenovērtēja kopumā EDS tehnoloģiskās iespējas automatizēt kontroles mehānismu attiecībā uz pārskatiem, kurus jau bija iespējams iesniegt caur EDS.”

Varbūt tomēr ir vērts apgūt EDS iespējas un izmantot tās pilnvērtīgi un tad iestrādāt likumdošanā sodu mehānismus?

6.5.   NODOKĻU KONTROLES PROCESA UZLABOŠANA

6.5.1.   Datu maiņas ierobežošana nodokļu deklarācijās

Politikā:

Negodprātīgi nodokļa maksātāji un nodokļa izkrāpēji regulāri izmanto iespēju mainīt iesniegto PVN deklarāciju un citu deklarāciju saturu, lai izvairītos no budžetā maksājamā PVN (arī citiem nodokļiem) un apgrūtinātu VID kontroles un datu atbilstības pārbaudes pasākumus.

Līdz ar to būtu lietderīgi veikt grozījumus likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16. panta 6.punktā, kas nosaka, ka iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.11 daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.22 daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu [..], samazinot deklarāciju labojumu iesniegšanas termiņu, lai ierobežotu nepārtrauktu datu maiņu iesniegtajās PVN, kā arī citās nodokļu deklarācijās..

Pirms veikt attiecīgus grozījumus, būtu jānosaka ierobežojums precizēt nodokļu deklarāciju tikai viena taksācijas gada ietvaros, ja precizējumu rezultātā valsts budžetā maksājamā nodokļa summa tiek samazināta. Savukārt attiecībā uz deklarāciju precizēšanu, kuru rezultātā valsts budžetā maksājamā nodokļu summa palielinās, atstāt spēkā esošo kārtību.

Vienlaikus būtu jānosaka kritēriji, kādos gadījumos varēs iesniegt, precizētas deklarācijas arī pēc konkrētā taksācijas gada, ja precizējumu rezultātā valsts budžetā maksājamā nodokļa summa tiek samazināta.

ISO SGA viedoklis:

Šāda prasība norāda uz nodokļu institūciju nekompetenci grāmatvedības uzskaites un nodokļu aprēķināšanas jomā. Nodokļu deklarācijas tiek labotas veicot pārbaudes un korekcijas grāmatvedības datos un nevis, lai nodarbotos ar shēmošanu un nodokļu izkrāpšanu. Ir ārkārtīgi nožēlojami, ja VID tā traktē uzņēmēju vēlmi strādāt precīzi un izlabot datus savlaicīgi.

Nodokļu deklarāciju labošanas iespēja pirms audita uzsākšanas, bija pretimnākšana uzņēmējiem, dodot iespēju labprātīgi nomaksāt nenomaksātos nodokļus, tādējādi izvairoties no soda naudas un nomaksājot tikai nokavējuma naudu. Liegums labot deklarācijas ir solis atpakaļ nodokļu iekasēšanas jomā un labvēlīgajā attieksmē pret nodokļu maksātājiem. Sekas var būt neprognozējamas – krietni uzņēmēji, pirms audita pārbaudot grāmatvedības datus un konstatējot neprecīzi aprēķinātus nodokļus, bez iespējas tos labot, var vienkārši sekot nodokļu administrācijas attieksmei un likvidēt uzņēmumu, atstājot nenomaksātu nodokļus pārmērīgas sodu slodzes dēļ. Vai tāda ir nodokļu administrācijas vēlme, – palielināt ēnu ekonomiku un likvidēt darbojošos uzņēmumus neļaujot viņiem labprātīgi labot kļūdas? Ikreiz, kad VID kļūdās savā darbībā, viņi attaisnojas, ka ir tikai cilvēki un var kļūdīties, bet kāpēc šādu attieksmi nejūt pret uzņēmējiem? Pielīdzināt visus uzņēmējus krāpniekiem ir necienīgi! Izskatās, ka nodokļu maksātājiem vairs nebūs nekādu tiesību – tikai pienākumi.

6.5.2.   Informācijas saņemšana no Latvijas Bankas Kredītu reģistra

Politikā:

Ja VID no Kredītu reģistra saņemtu informāciju par visiem Kredītu reģistra dalībnieku klientiem – fiziskajām personām, nodokļu administrēšanas pasākumu veikšana būtu mērķtiecīgāka, kā rezultātā tiktu sekmēta efektīvāka fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzība, jo padziļinātai analīzei tiktu novirzītas personas ar iespējami lielāku nodokļu nenomaksas risku. Saņemtā informācija par personas saistību apjomu un tā izmaiņām taksācijas gadā tiktu izmantota, lai vērtētu, vai personai ir bijis tāds līdzekļu apjoms (t.sk. deklarētie ienākumi), kas atbilstu personas veikto izdevumu segšanai. Tādā veidā lieki netiktu traucētas personas, kurām no Kredītu reģistra saņemtā informācija samazinās risku par izdevumu/ienākumu neatbilstību, bet to vietā, varētu palielināt kontroles pasākumu skaitu personām, kurām, ņemot vērā no Kredītu reģistra saņemto informāciju, tiks konstatēts augstāks risks, ka nodokļi nav deklarēti pilnā apmērā..

Šādā veidā varētu tikt mazināts informācijas sniegšanas slogs gan no nodokļu maksātāju, gan no kredītiestāžu puses, tādējādi arī optimizējot VID resursu izmantošanu.

Ņemot vērā minēto, ir izvērtējama iespēja rosināt grozījumus un papildināt Kredītu reģistra likuma IV nodaļu "Reģistrā iekļauto ziņu izsniegšana" ar pantu, kurā noteikt VID normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai iespējas reizi gadā līdz pēctaksācijas gada 16. februārim elektroniski saņemt informāciju par Kredītu reģistra dalībnieku klientiem – fiziskajām personām, kuras ir Latvijas rezidenti. Informācijai būtu jāsatur dati par klienta personas kodu, klienta vārdu, uzvārdu, saistību faktisko atlikumu uz taksācijas gada sākumu (sadalījumā par saistību veidiem), saistību faktisko atlikumu uz taksācijas gada beigām (sadalījumā par saistību veidiem).

ISO SGA viedoklis:

Diemžēl ar katru dienu aizvien skaidrāk izkristalizējās viedoklis, ka “administratīvā sloga samazināšanas” definēšana VID un nodokļu maksātājiem krasi atšķiras.

Šī prasība kārtējo reizi pierāda, ka “administratīvā sloga samazināšana” nozīmē pienākumu pārlikšana no VID uz nodokļu maksātāju pleciem.

Politikā dokumentā sākumā minēts, ka nepieciešams samazināt atskaišu un deklarāciju daudzumu, bet šis punkts paredz jaunu ziņu sniegšanu. Kā tas sasaucas ar iepriekš traktēto? Vai papildu ziņu sniegšana nav ADMS nodokļu administrācijas izpratnē?

Turklāt jāņem vērā, ka ir ģimenes, kurām ir vienots konts (arī nereģistrētā laulībā dzīvojošiem). Kā VID domā pārbaudīt šādus kontus? Tas nozīmē, ka fiziskās personas būs spiestas veikt dažādas papildus darbības, lai pierādītu, ka visi ieņēmumi ir deklarēti.

Pirms ieteikt jebkādus priekšlikumus, tomēr būtu nepieciešams, pirms tam pašai nodokļu administrācijai izvērtēt iespējamās sekas un riskus.

6.5.3.   Daudzpusējā agrīnās brīdināšanas par nodokļu maksātājiem mehānisma ieviešana

Politikā:

Savukārt, lai motivētu darba devējus darbiniekiem noteikt darba samaksu, kas pārsniegtu valstī noteikto minimālo mēnešalgu, būtu jānosaka VID pienākumu publiskot to darba devēju sarakstu, kuri darbiniekiem maksā darba samaksu valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāku, kā arī publiskot darba devēju pārbaužu rezultātus, piemēram, uzliktos sodus vai papildus aprēķinātās summas.

Līdz ar to būtu veicami grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, papildinot 22. panta pirmo daļu ar šādiem punktiem:

5) informāciju par nodokļu maksātājiem, kas neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu vai informatīvās deklarācijas;

6) informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kas ir vai bija amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai.”

ISO SGA viedoklis:

Diemžēl mums ir radies priekšstats, ka nodokļu administrācija dzīvo citā valstī, jo absolūti nepārzina Latvijā valdošo situāciju.

Nedrīkst salīdzināt algu ziņā Rīgā maksājamās algas ar algu apjomu mazākās pilsētās un laukos. Laukos strādājošiem uzņēmējiem nav tādu resursu un iespēju, kā Rīgā un arī algas līdz ar to ir stipri zemākas. Nav saprotama nodokļu administrācijas visu uzņēmumu, ar līdzīgu uzņēmējdarbības formu, nonivelēšana!

Nav saprotama nodokļu administrācijas nevēlēšanas iedziļināties nodokļu maksātāju “dzīvē”. Ne jau visām profesijām iespējams noteikt pilnu darba slodzi un maksāt vismaz minimālo algu. Piemēram, apkopējas. Viņu darbs sākas tad, kad visi biroja darbinieki telpas ir pametuši, tātad ne agrāk kā plkst. 19.00-20.00, bet darbs jābeidz tad, kad tiek slēgtas biroju durvis un parasti tas notiek apmēram plkst.23.00. tātad – kopējais darba laiks nevar pārsniegt 4 stundas dienā. Apkopējam nav iespējams vēl kaut kādā veidā piestrādāt tajā pašā uzņēmumā par apkopēju! Arī sētniekiem darba laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem. Viņi, piedodiet, nevar purināt vasarā lapas no kokiem, lai 8 stundas tās grābtu.

6.5.4.   Grāmatvedības prasību pilnveidošana

Politikā:

Detalizētas informācijas norādīšana attaisnojuma dokumentā nodrošinātu pilnīgu darījuma atspoguļošanu abu darījuma dalībnieku grāmatvedībā, kas ļautu izsekot sniegtajā pakalpojumā izmantoto izejmateriālu kustību un izlietojumu, un citus resursus. Tādējādi arī grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varēs gūt patiesu un skaidru priekšstatu par sniegto pakalpojumu, t.i. konkrēto darījumu..

Lai novērstu iespējas pakalpojumu sniedzējiem izvairīties no nodokļu nomaksas un lai veicinātu godīgu komercdarbības vidi nozarēs, kurās tiek sniegti pakalpojumi, ir nepieciešami grozījumi MK 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, papildinot tos ar jaunu 7.7, 7.8 un 7.9 punktu šādā redakcijā:

“7.7 Sagatavojot attaisnojuma dokumentu par veikto pakalpojumu, papildus šo noteikumu 7.12. apakšpunktā norādītajai informācijai, izņemot šo noteikumu 7.8 punktā minētajā gadījumā, norāda:

1) veikto darbu uzskaitījumu un aprakstu, kā arī darba stundu skaitu un izcenojumu;

2)  pakalpojumu sniegšanai izmantoto izejmateriālu uzskaitījumu, kā arī apkopes un remonta pakalpojumiem izmantoto rezerves daļu uzskaitījumu;

3) ja sniedz apkopes vai remonta pakalpojumu – apkopjamās vai remontējamās vienības identifikācijas numuru.

7.8    Attaisnojuma dokumentā var ietvert atsauci uz izmaksu aprēķinu (tāmi), norādot tā sagatavošanas datumu un numuru, ja tajā ir norādīta visa šo noteikumu 7.7 punktā minētā informācija. Izmaksu aprēķins (tāme) ir saglabājams uzņēmuma arhīvā kopā ar attaisnojuma dokumentu.

7.9    Pakalpojumu sniedzējs noformē attaisnojuma dokumentu atbilstoši šo noteikumu 7.7 vai 7.8 punkta prasībām neatkarīgi no tā, vai samaksa tiek saņemta skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem, reģistrējot to nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajā ierīcē vai iekārtā un, izsniedzot kases čeku, vai ar pārskaitījumu.”

ISO SGA viedoklis:

Šādu grāmatvedības prasību ievērošana pierāda nodokļu administrācijas neorientēšanos uzņēmējdarbībā. Šīs normas ieviešama ne vien palielina ADMS, bet arī pieprasa uzņēmējiem izpaust komercnoslēpumus, piemēram, darba stundu izcenojums, kas ir pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.

Komercnoslēpums ir neizpaužama, slepena informācija par uzņēmuma ražošanu, tirdzniecību, finansēm u. c. Komercnoslēpuma mērķis ir noslēpt no konkurentiem un sabiedrības ziņas par uzņēmuma saimniecisko stāvokli, nākotnes nodomiem, stratēģiju u. Tml.

Kā nodokļu administrācija iedomājas šīs normas izpildīšanu visiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, frizierim (vai viņam jāielej mērtrauciņā šampūns, lai noteiktu tā cenu katram klientam atsevišķi)? Kā, pēc viņu domām, to iespējams uzrādīt EKA čekā? Administratīvā sloga palielināšana, sagatavojot šādu attaisnojuma dokumentu, ir nesamērīga ar ieguvumu.

Atsauce “Tādējādi arī grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varēs gūt patiesu un skaidru priekšstatu par sniegto pakalpojumu, t.i. konkrēto darījumu” ir nekorekta, jo kvalificēta trešā persona, ja viņa patiešām ir grāmatvedības jautājumos kvalificēta, veicot pārbaudi var pieprasīt izcenojuma aprēķinu kopējam pakalpojumam un pārliecināties par darījumu.

Gribam arī piebilst, ka likumdošana nosaka, ka “Grāmatvedību kārto tā, lai  grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei”, nevis jāpārbauda cenu noteikšanas principu katram pakalpojumam. Atgādinām, ka cenas noteikšanas princips ir komercnoslēpums.

VID vēlas pārsniegt savas pilnvaras, kas absolūti nav atbalstāms.

6.6.   PIEDZIŅAS PROCESA UZLABOŠANA

6.6.1.   Valdes locekļu atbildības nodokļu jomā pilnveidošana

Politikā:

FM ir identificējusi iemeslus zemajam nodokļu parādu iekasēšanas līmenim, raugoties uz nodokļu administrēšanas procesu, kas ir noteikts normatīvajos aktos, un tie ir:

-  atbildības trūkums jeb “man kā valdes loceklim par to nekas nebūs”;

-  nodokļu maksātāju negatīvā attieksme pret nodokļu maksāšanu jeb “sabiedrībā valda uzskats, ka nodokļus nemaksāt ir “stilīgi””.

ISO SGA viedoklis:

Iebilstam pret šādu traktējumu!

Esam iepazinušies ar šo pētījumu! Piedodiet, bet tur nav tāda secinājuma!

Tur ir uzsvērti pareizie iemesli – nodokļu politikas “greizums”, neticība valdībai un tās spējai ieviest valstī kārtību, neiedziļināšanās mazo un vidējo uzņēmumu problēmās, savu maciņu papildināšana, nevis domāšana par ekonomiku valstī!

Lai izvairītos no pilnīgas Politikas teksta pārpublicēšanas, gribam vērst Jūsu uzmanību, ka mums ir radies priekšstats, ka ar prasībām, kuras vēlas ieviest likumdošanā, tiks lobēti juristi, jo uzņēmējiem būs regulāri jātiesājas, lai pierādītu savu “nevainību”. Prasība pēc sertificētiem vērtētājiem problēmsituāciju izskatīšanā arī izskatās pēc noteiktu speciālistu lobēšanas un finansiāla un administratīva sloga uzkraušanas uzņēmējiem.

6.6.2.   Negodprātīgo nodokļu maksātāju tiesību ierobežošana dibināt jaunās komercsabiedrības

Politikā:

Lai motivētu nodokļu maksātājus atbildīgāk izturēties pret nodokļu saistībām un ierobežotu komersanta valdi un dalībniekus, Komerclikums jāpapildina ar normām, kas uz laiku ierobežotu tādas personas, kas vismaz 12 mēnešus ir bijusi īpašnieks kapitālsabiedrībā, kuras saimnieciskā darbība izbeigta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, tiesības dibināt jaunu kapitālsabiedrību (piemēram, 36 mēnešu laikā pēc iepriekšējās kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas). Tāpat jāparedz dalībniekiem/dibinātājiem aizliegumu ieņemt amatus un dibināt jaunus komersantus 5 gadu laikā no konkrētā komersanta darbības izbeigšanas gadījumos, kad uz komersanta darbības izbeigšanas brīdi komersanta valdei ilgāk par trīs mēnešiem nav pārstāvības tiesību.

ISO SGA viedoklis:

Mums rodas šaubas, ka šāda norma novērsīs radušos situāciju. Tā kā mums nav vienotās sistēmas, administratīvais slogs palielināsies, jo kādam šī informācija jāpieprasa, kādam jāsagatavo un tas prasīs lielu laika patēriņu! Turklāt jau iepriekš minējām, ka šāda prasība var radīt pretēju efektu – uzņēmumi tiks dibināti, izmantojot cilvēkus, bez noteiktas dzīvesvietas, garīgi neveselus un tam.

Piekrītam, ka ir jāmēģina ierobežot negodprātīgu uzņēmēju biznesa, jaunu uzņēmumu, kas nodarbosies ar krāpniecību, radīšana, bet normas ieviešana ir ļoti nopietni jāpārdomā, lai godīgi uzņēmēji neciestu. Mūsu novērojumi rāda, ka krāpniecība turpinās, jo nodokļu administrācijai ērtāk un vieglāk ir vērsties pret kārtīgi nodokļu maksātāju, uzliekot viņam nesamērīgus sodus, nekā atrast un izskaust krāpniekus.

Jāņem vērā, ka bizness vienmēr ir risks. Aizliegt uzņēmējam veidot citu uzņēmumu, tikai tāpēc, ka iepriekšējais bijis neveiksmīgs un bankrotējis, nav taisnīgi. Aizliegumu reģistrēt citu uzņēmumu drīkstētu paziņot tikai tiesa, nopietni izvērtējot visus bankrota procesu izraisošos faktorus un, pierādot ļaunprātīgas darbības, bet nevis nodokļu administrācija.

6.6.3.   Iespēja piemērot visus nodrošinājuma līdzekļus

Politikā:

Tādejādi, lai nodrošinātu VID kontroles pasākumu rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu efektīvāku iekasēšanu, būtu iniciējami grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.1 pantā, saskaņā ar kuriem VID tiktu piešķirtas tiesības nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu administrācijas kontroli (pārbaudi, revīziju), piemērot 26.1 panta pirmajā daļā noteiktos izpildes nodrošinājuma līdzekļus, saglabājot nosacījumu, ka nodokļu administrācijai ir jākonstatē fakti, kas liecina, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj mantu vai citus ienākuma avotus vai veic citādas darbības, kas ir vērstas uz izvairīšanos no nodokļu saistībām.

Līdz ar to nodokļu administrācija, piemēram, gadījumā, kad sagatavotais personas datu izvērtējums nodokļu ieņēmumu risku jomā, liecinās par faktiem par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, būs tiesīga piemērot ne tikai likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.1 panta pirmās daļas 3.punktā noteikto aizliegumu, piemēram, amatpersonu maiņa, bet arī piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekļus, kas vērsti uz nodokļu maksātāja aktīvu vērtības nesamazināšanu, piemēram, ķīlas tiesības atzīme zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros.

ISO SGA viedoklis:

Mūs biedē VID iespējamās pilnvaras. Uzskatām, ka VID nav tik kompetentu darbinieku, kas spēs kvalitatīvi izvērtēt visus darījumus, kā arī no darbinieku godprātības būs atkarīgs, vai netiks veiktas nelietīgas procedūras ieinteresētu personu prasību apmierināšanai. Pārlieku lielas pilnvaras radīs neprognozējamas sekas, kurās cietēji būs godīgi uzņēmēji.

6.6.4.   Vienkāršot skaidrās naudas izņemšanas procedūru

Politikā:

Lai skaidrās naudas izņemšanas reižu skaits palielinātos, kā rezultātā secīgi palielinātos arī izņemtās skaidrās naudas apjoms, būtu jāatsakās no nepieciešamības pieaicināt policijas pārstāvi skaidrās naudas izņemšanai.

Tāpēc būtu jāiniciē grozījumi 2007. gada 15. maija MK noteikumu Nr.324 “Par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas” 3.punktā, lai skaidrās naudas izņemšanā nebūtu piesaistāmas tiesībsargājošās iestādes.

ISO SGA viedoklis:

Mēs iebilstam pret pārlieku lielu pilnvaru piešķiršanu VID. Sekas, kā jau iepriekš minējām, var radīt neprognozējamas sekas, piemēram, korupcijas (kukuļdošanas) pieaugumu.

Domājam, ka jāņem vērā Ceļu policijas pieredze – lai izvairītos no korupcijas (kukuļdošanas), katrā CP automašīnā ir ievietos videoreģistrators. Tādā gadījumā arī VID visas savas darbības būtu jādokumentē filmējot, bez iespējas dzēst uzfilmēto materiālu.

6.7.   SODU POLITIKAS PILNVEIDOŠANA

Politikā:

Kā prioritāti periodam līdz 2021. gadam jāizvirza:

-    soda sankciju palielināšana par atsevišķiem pārkāpumiem, kas veido lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru, tādējādi palielinot riskus un potenciālās izmaksas, veicot pārkāpumus;

-    sodu sasniedzamības nodrošināšana.

6.7.1.   Latvijas sodu politika attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu (kriminālatbildības piemērošana) un soda sasniedzamība

Politikā:

Sodu politika ietekmē sabiedrības uzvedības maiņu, un tās galvenais mērķis ir novērst personu dalību noziedzīgajās darbībās, izmainot šo darbību izmaksu – ieguvumu attiecības.  

Sodu politikas mērķi:

-       taisnīguma atjaunošana

-       sabiedrības drošības aizsardzība

-       jaunu likumpārkāpumu novēršana

ISO SGA viedoklis:

Diemžēl rodas iespaids, ka nodokļu administrācijas mērķis ir – iznīcināt uzņēmējdarbību, nevis to veicināt. Lasot Politiku, rodas iespaids, ka nodokļu administrācija uzskata, ka visi uzņēmēji ir negodīgi, ka viņus vajag sodīt un ierobežot, ka nodokļu administrācijai ir jāpiešķir neierobežota vara – konfiscēt līdzekļus, sodīt un likvidēt uzņēmumus. Nevienā no Politikas punktiem nav izlasāma vēlme palīdzēt uzņēmējiem, veicināt uzņēmējdarbības attīstību, izglītot pilsoņus par nodokļu maksāšanas nepieciešamību.

Likumā “par nodokļiem un nodevām” jau šobrīd ir pants, kurā ir noteikta virkne ar nodokļu administrācijas piemākumiem (18. pants), bet nav neviena panta, kurā būtu noteikta viņu atbildība.

Politikā:

Lai novērstu šo situāciju, būtu:

1)    jādefinē, kādai ir jābūt sodu politikai par krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzsverot nepieciešamību prokuroriem un tiesnešiem piemērot bargākus sodus, ko pieļauj Krimināllikuma 218. panta otrajā un trešajā daļā noteiktais sodu intervāls;

2)    jārada prokuroriem un tiesnešiem izpratni par izvairīšanos no nodokļu nomaksas kaitīgumu un ietekmi uz ekonomikas attīstību, organizējot prokuroru un tiesnešu apmācības un veicot citus pasākumu šā jautājuma aktualizēšanai;

3)    jāturpina VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju apmācības, kā arī jānodrošina pietiekama materiāli tehnisko bāze, lai arī turpmāk būtu iespējams atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā.

ISO SGA viedoklis:

Jautājums – vai šīm personām nebija jābūt izglītotām jau, ieņemot amatu? Viņu izglītošanai atkal tiks tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi. Mūsu tiesu sistēma ir lēna un neefektīva, šaubāmies, ka papildus apmācība to pārveidos – tiesvedība notiks ātrāk, savlaicīgi un nebūs jāgaida gadiem uz tiesu?

6.7.2.   Administratīvās atbildības piemērošanas efektivizēšana par iejaukšanos nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu programmatūrā

Politikā:

Tāpat iejaukšanās ierīču un iekārtu programmatūrā konstatēšana ir apgrūtināta ne tikai nepilnīgu ierīču un iekārtu tehnisko prasību dēļ, bet arī nodokļu maksātājiem apzināti nepildot pienākumu saglabāt kontrollentes – nodokļu maksātāji apzināti slēpj (iznīcina) un neuzrāda kontrollentes, jo administratīvā atbildība par to nesaglabāšanu ir ievērojami mazāka nekā par iejaukšanos ierīču un iekārtu programmatūrā.

Līdz ar to būtu jāpārskata sankcijas, radikāli palielinot to apmēru, kā arī atsevišķi izdalot atbildību par ierīču un iekārtu kontrollenšu nesaglabāšanu.

ISO SGA viedoklis:

Mums nav saprotama Politikā izteiktā vēlme par sodu palielināšanu, jo ir jau izstrādāti, pieņemti jauni MK noteikumi Nr. 95 un Nr.96 par jaunajiem kases aparātiem, to tehniskajām prasībām utt. Turklāt, ja kases aparātu piegādātāji tehniski nodrošina prasības, praktiski nav iespējamas šādas manipulācijas! Kāpēc ir nepieciešams vēl kaut ko grozīt un mainīt, velti tērējot nodokļu maksātāju līdzekļus?

6.7.3.   Administratīvās atbildības piemērošanas efektivizēšana par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu

Politikā:

Ņemot vērā iepriekš norādītajās tabulās minēto nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu kavējumu un neiesniegšanas gadījumu skaitu kopsakarā ar administratīvā soda piemērošanu 2014. un 2015. gadā, secināms, ka administratīvā atbildība tiek piemērota nepietiekamā apjomā. Galvenais iemesls, kāpēc administratīvā lietvedība netiek uzsākta visos gadījumos, kad tiek kavēts deklarāciju iesniegšanas termiņš, ir ievērojamā procesa izpildes darbietilpība un laikietilpība.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietvedības procesa darbietilpību, konstatēts, ka vienas administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai aptuveni nepieciešamas 72 minūtes (sastādot protokolu par PVN deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu, vienlaikus tiek skatīts vai nav kavēti iesniegšanas termiņi arī citiem pārskatiem un deklarācijām, ja ir, tad tas arī tiek fiksēts protokolā).

ISO SGA viedoklis:

Izvērtējot Politikā aprakstīto, mums nav skaidras dažas aprakstītās nianses, piemēram, kā var plānot pašnodarbinātā ziņojumu iesniegšanu, ja pašnodarbinātais VSAOI veic no brīvi izvēlētiem ienākumiem, ievērojot minimālo iemaksu nosacījumu,?

Kas attiecas uz PVN deklarāciju iesniegšanas termiņu kavējumiem un nodokļa maksājumu kavējumu, vēršam uzmanību, ka vienkārši kases principa ieviešana labotu radušos situāciju, jo PVN priekšnodoklis tiktu aprēķināts tikai un vienīgi no reāli samaksātajām summām, nevis no saņemtajiem rēķiniem, kuru apmaksa var nenotikt nekad.

Vēlamies norādīt, ka uzņēmējiem nav iespējams nodokļu administrācijai atrunāties ar laikietilpību un darbietilpību atskaišu vai deklarāciju sagatavošanā, tāpēc nodokļu administrācijas attaisnošanās ir nekorekta.

Politikā:

Lai izvairītos no atšķirīgas attieksmes: ka vieni par deklarāciju iesniegšanas kavēšanu vai neiesniegšanu ir administratīvi sodīti, bet citi nav, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu vienkāršotu administratīvā soda piemērošanas procesu par deklarāciju iesniegšanas termiņu kavēšanu. Proti, elektroniskajā deklarēšanas sistēmā fiksējot pārkāpuma izdarīšanas brīdi un nokavēto dienu skaitu, elektroniska lēmuma sastādīšanu (bez administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas), kas derīgs bez administratīvā soda piemērojušās amatpersonas paraksta un šāda lēmuma elektronisku paziņošanu EDS.

Vienlaikus, ievērojot, ka normatīvo aktu grozījumu mērķis ir administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšana bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, un ievērojot labas pārvaldības principu, būtu lietderīgi noteikt, ka VID pirms administratīvās sodīšanas, nosūta elektronisku informatīvu brīdinājumu personai par saukšanu pie administratīvās atbildības par nodokļu deklarācijas iesniegšanas kavēšanu.

(4) Administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu, kas sastādīts un nosūtīts Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, ir derīgs bez administratīvo sodu piemērojušās amatpersonas paraksta.”

ISO SGA viedoklis:

Mūsu pieredze rāda, ka EDS nespēj vienlaikus apkalpot lielu pieslēgumu skaitu un daudzreiz iesniegtām deklarācijām dienām nav atzīmes par iekļaušanu EDS.

Mēs, protams, piekrītam, ka jātaupa papīrs un daudzviet jāpāriet uz elektronisku saziņu, bet protokolu un lēmumu neparakstīšana nozīmē to, ka uzņēmējs pat nezinās pie kā vērsties, lai izrunātu radušos problēmu!

Absolūti automātisks sodu režīms kārtējo reizi pierāda, ka valsti neinteresē uzņēmēji, viņu veikums, bet interesē tikai iespējamība sodīt un sodīt. VID pārvēršas par absolūti represīvu iestādi.

Varbūt VID jāmaina sava Misija Taisnīga nodokļu un muitas lietu administrēšana sabiedrības un uzņēmējdarbības aizsardzībai.”? Jo mēs neredzam, sevišķi šajā Politikā, kur ir uzņēmējdarbības aizsardzība?

Politikā:

Gan informatīvie brīdinājumi, gan lēmumi-protokoli VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā tiks ģenerēti automātiski un sūtīti uz klientu norādītājām e-pasta adresēm.

ISO SGA viedoklis:

Politikā ir aprakstīta vēlme pilnībā pāriet uz elektronisko saziņu, bet vai tas nenozīmē, ka neviens neskatīsies pēc ekonomiskās būtības, bet pēc automātikas principa?

Jāņem vērā, ka mūsu valstī tomēr nav pilnīgs interneta pārklājums un pierobežā tā nav vispār. Mēs negribam, lai e-dokumenta nesaņemšanas dēļ, ciestu uzņēmēji!

Nevar uzvelt uz uzņēmēju pleciem tādu finansiālu, morālu un administratīvu slogu – pilnībā kļūt atkarīgiem no e-pastiem un elektroniskās saziņas. Turklāt mēs uzskatām, ka ir dokumenti, kuri ir jāizsūta kā ierakstīta vēstule (neizslēdzot arī elektronisku), piemēram, audita un tematiskās pārbaudes lēmums.

Mums gan īsti nav saprotams nodokļu administrācijas viedoklis elektroniskajos dokumentos, jo savu saziņu tikai elektroniski tā uzskata par pilnībā saprotamu, atbilstošu un pieņemamu, bet grāmatvedībā elektroniskus dokumentus neatbalsta? Vai tas tomēr nav diskriminējoši?

Iepazīstoties ar Politikas nostādnēm, kas ir balstītas uz nodokļu maksātāju sodīšanu par jebkuru pārkāpumu, vēlamies, noskaidrot, kā reaģēt uz Valsts kontroles revīzijās ziņojumā norādīto, ka “Revīzijā par 2013. gada Saimnieciskā gada pārskatu tika secināts, ka VID, neievērojot normatīvo aktu prasības, 2013. gadā ir kavējis pārmaksātā IIN 15,8 milj. EUR249 apmērā (ekstrapolētā vērtība) atmaksāšanas termiņu, kā arī nav palielinājis atmaksājamo summu atmaksas termiņa kavēšanas gadījumos, radot risku, ka pret valsts budžetu varētu tikt iesniegtas prasības 176 tūkst. EUR250 apmērā. Saskaņā ar VID sniegto informāciju 2015. gada sākumā situācija ar IIN pārmaksu atmaksas procesu ir sliktāka nekā 2014. gadā, jo no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam 22 % gadījumu pārmaksas atmaksa veikta, neievērojot normatīvajā aktā noteikto termiņu. Atbilstoši VID sniegtajam skaidrojumam pārmaksu atmaksas termiņi 2015. gadā netika ievēroti, jo iesniegto pieprasījumu pārmaksas atmaksai skaits pieaudzis par 24%, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, kamēr VID darbinieku skaits ir samazinājies.”

Kāpēc pret nodokļu maksātāju nav tādas tolerances? Kāpēc viņi vienmēr tiek sodīti, bet VID par savām neizdarībām nenes atbildību?

 

Kopsavilkums, izvērtējot Politikas nostādnes:

Mēs piekrītam, ka jāuzlabo nodokļu iekasēšanas un administrēšanas procesi, jāaizsargā un jāatbalsta godīgie nodokļu maksātāji.

Nodokļu likumdošana Latvijā ir jāmaina. Tā jāpadara draudzīgāka nodokļu maksātājiem, lai uzņēmējiem būtu vēlme radīt uzņēmumus un strādāt Latvija, nevis pārcelt uzņēmējdarbību uz citam valstīm.

Izskatot Politikas pamatnostādnes, diemžēl radies iespaids, ka nodokļu maksātāji tiks aizvien vairāk un, vairāk ierobežoti un sodīti, bet nodokļu administrācijai – piešķirta neierobežota vara un pilnvaras sodīt un likvidēt uzņēmumus.

Nedrīkst bezgalīgi lobēt nodokļu administrāciju un tās prasības sodīt un sodīt nodokļu maksātājus, bez kārtīgas izvērtēšanas. Nodokļu administrācijai ir jāizvērtē savs darbs, savi resursi, savas zināšanas un jācenšas savs darbs sakārtot tā, lai godīgiem nodokļu maksātājiem nebūtu jācieš.

Nodokļu administrācija nedrīkst iet vieglāko ceļu – aprēķināt sodus automātiski bez iedziļināšanās, sodīt elektroniski, līdz ar to nenesot nekādu atbildību par pieņemto lēmumu, pārcelt administratīvo slogu uz nodokļu maksātāju pleciem un turklāt vēl sodīt, par to.

Jau šobrīd uzņēmējiem jāseko līdzi katra partnera “dzīves ciklam” – jāpārbauda dati dažādos reģistros (PVN numurs, vai saimnieciskā darbība nav apturēta, vai nav ierosināta Maksātnespēja utml), kas rada papildus ADMS un finanšu slogu, turklāt, tiek sodīti, ja kāda partnera darījumu nodokļu administrācija apstrīd tāpēc, ka tai ir radusies doma par darījuma neatbilstību patiesumam. Tādā gadījuma nodokļu maksātājam praktiski nav iespējams pierādīt pretējo bez tiesvedības, jo diemžēl, nodokļu administrācija procesos neiedziļinās. Kā var vērtēt nodokļu administrācijas darbu, ja lielos uzņēmumos, kur notiek biežas tematiskās pārbaudes, nodokļu administrācija katru reizi pierādīt, kādēļ uzņēmumam nepieciešama elektrība un ūdens? Katru reizi pārbaudēs tiek pieprasīti vieni un tie paši dokumenti? Tie tiek kopēti (Politikā vairākkārt minēta elektroniskā dokumentu aprite! Bet VID pats pieprasa papīra dokumentus), lai gan varētu pārbaudīt savas datu bāzes un izmantot iepriekšējās pārbaudēs uzkrātos datus.

Vieglāk ir sodīt strādājošus uzņēmumus – tie ir sasniedzami. Nodokļu administrācijai ir jāstrādā, lai sauktu pie atbildības nodokļu izkrāpējus un nemaksātājus, mazāk traucējot godprātīgus uzņēmējus.