Aktualitātes

      Pati vērtīgākā īpašība dzīvē - mūžīga zinātkāre, kas gadu gaitā neizsīkst un atdzimst katru rītu no jauna. (Rolāns)

  • Reģistrēties

ISO sertificēto grāmatvežu asociācija

Latvijas Republika, LV-1050, Rīgā, Gogoļa ielā 13-2, tālr./fakss 67227202, reģ. Nr. 40008110012

 

 

Finanšu ministrijai

 

2016. gada 30. martā                                                                                                                                       Nr.3

 

VIEDOKLIS

Par grozījumiem Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos

Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”

               

ISO SGA viedoklis: Uzskatām, ka likums “Par grāmatvedību” un MK noteikumi “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” būtu jāpārstrādā pilnībā atbilstoši informācijas tehnoloģiju izmantošanas īpatnībām, jo uzskaite lielākoties tiek kārtota elektroniski.

Vēršam uzmanību, ka manuālā grāmatvedība krasi atšķiras no elektroniskās grāmatvedības un tās likumdošanā ir jānodala. Piemēram, manuālai grāmatvedībai tiek izmantoti grāmatvedības reģistri, bet elektroniskajā uzskaitē reģistru tā ierastajā izpausmē nav – visi dati tiek atlasīti pēc pazīmēm, nosacījumiem u.c. kritērijiem noteiktās atskaitēs.

Jāņem vērā, ka attiecībā uz elektronisko uzskaiti nepieciešams likumdošanas aktos noteikt datu uzglabāšanas un piekļuves drošības prasības, ja dati tiek glabāti virtuālajos serveros, kā arī daudz dažādu citu speciālu nosacījumu, sevišķi, ja tiek veikti grāmatvedības datu uzglabāšanas pakalpojumi, pieslēgšanās attālināti utml.

Lai nebūtu noteikumi jāpapildina ar liekvārdību vai grāmatvedības pamatprincipu skaidrošanu, iesakām, pārstrādājot likumu “Par grāmatvedību” iekļaut noteiktu terminu skaidrojumu likumā, jo šobrīd likumdošanā tiek izmantoti novecojuši vai īsti neatbilstoši termini. Piemēram, skaidrot, ko likuma un noteikumu izpratnē nozīmē “grāmatvedības datorprogramma”. Šis jēdziens ir jāplašina, jo uzskaite tiek veikta ne tikai grāmatvedības datorprogrammā, bet arī dažādās citās uzskaites sistēmās, piemēram, e-veikalu sistēmā, kur notiek datu uzkrāšana (noliktava, pavadzīmju izrakstīšana, debitoru uzskaite u.c.), bet pati grāmatvedības uzskaite tās tradicionālajā izpratnē nenotiek, jo grāmatojumi tiek veikti citā sistēmā – grāmatvedības datorprogrammā. Arī, piemēram, pamatlīdzekļu uzskaites sistēma, kurā tiek iekārtotas pamatlīdzekļu kartītes, aprēķināts nolietojums, veikta pamatlīdzekļu kustības uzskaite, bet pamatlīdzekļu nolietojuma grāmatojumi tiek veikti grāmatvedības datorprogrammā.

Ņemot vērā nodokļu likumdošanas atšķirīgās prasības noteiktu dokumentu apstrādē, darījumu uzskaitē un atskaitēs, būtu lietderīgi noteikumos (vai vēl labāk – likumā) iestrādāt normu, ka uzņēmumam ir tiesības uzskaiti kārtot vairākās uzskaites sistēmās ar nosacījumu, ka ir iespējams pārbaudīt darījuma rašanās un beigu brīdi, kā arī darījuma būtību un nodokļu aprēķinu.

Vēršam uzmanību, ka Latvijā nav tādas uzskaites programmas, kura pilnībā apmierinātu visos nodokļos un MK noteikumos ietvertās atšķirīgās prasības, sevišķi, ja uzņēmumam ir dažādi saimnieciskās darbības veidi.

Šādas normas iestrādāšana izriet no VID pārbaudēs konstatētajām prasībām – uzskaiti kārtot vienotā uzskaites programmā.

Noteikumos būtu jāpārstrādā arī sadaļa par inventarizāciju veikšanu, jo inventarizācijas visbiežāk notiek izmantojot elektroniskās ierīces – datu termināļus, skenerus, speciālās programmas utml.

 

1.      Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Ierakstus grāmatvedības reģistros izdara divkāršā ieraksta sistēmā vai likumā noteiktajos gadījumos, vienkāršā ieraksta sistēmā. Ieraksti grāmatvedības reģistros izdarāmi, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datus var apvienot vienā iekšējā attaisnojuma dokumentā.”

ISO SGA viedoklis: Neredzam iemesla pārveidot iepriekšējo tekstu redakcionāli, jo tas ir korekts un saprotams. Jaunā redakcija apgrūtina noteikuma punkta uztveršanu.

“Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem. Likumā noteiktajos gadījumos ierakstus var izdarīt vienkāršā ieraksta sistēmā.”

2.      Papildināt 11.punktu aiz vārda “Izmantojot” ar vārdiem “grāmatvedības reģistru kārtošanā”.

ISO SGA viedoklis: Noteikumi jau ir par grāmatvedības uzskaiti, tātad – grāmatvedības reģistru kārtošanu, neredzam jēgu izmaiņām – papildināt punktu ar liekvārdību.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas.

3.      aizstāt 15.punktā vārdus “viendabīgu dokumentu kopsavilkuma” ar vārdiem “iekšēja attaisnojuma dokumenta, kas sagatavots par viendabīgu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma datiem”

ISO SGA viedoklis: Noteikumi jau ir par grāmatvedības uzskaiti, tātad – grāmatvedības reģistru kārtošanu, neredzam jēgu izmaiņām – papildināt punktu ar liekvārdību.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas.

4.      Papildināt 16.punktu aiz vārda “norāda” ar vārdu “grāmatvedības”.

ISO SGA viedoklis: Neredzam jēgu izmaiņām – papildināt punktu ar liekvārdību, jo nekādu citu kontu kodus galvenajā grāmatā norādīt nav iespējams.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas.

5.      Svītrot 25. un 26.punktu.

ISO SGA viedoklis: Grāmatvedības uzskaites pamatnosacījums – kontu slēgšana pārskata gada beigās, bet tomēr iesakām nesvītrot prasības no noteikumiem, lai izvairītos no nesaprašanās ar pārbaudošajām institūcijām.

Ieteikums – nesvītrot, bet atstāt noteikumos 26.punktu esošajā redakcijā.

6.      Svītrot 36.2.apakšpunktu.

ISO SGA viedoklis: Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības un grāmatvedības uzskaites tendences, ir jāpārstrādā visa sadaļa, kas nosaka uzskaites kārtošanu elektroniski.

Ieteikums – piekrītam plānotajām izmaiņām.

Viedokļi un ieteikumi saistībā ar nākamajiem sadaļas II.punktiem

Ieteikums – Grāmatvedības reģistri pārsvarā tiek kārtoti elektroniski, bet no noteikumiem nedrīkst svītrot iespēju uzskaiti veikt manuāli un elektroniski vienlaikus, tāpēc piedāvājam svītrot vārdu “tikai”.

36. Ja grāmatvedības reģistrus kārto tikai elektroniski, grāmatvedības datorprogrammai (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrai) jābūt tādai, lai nodrošinātu:

36.1. ierakstu reģistra (system log) informācijas saglabāšanu par katru iegrāmatojumu vai iegrāmatojuma labojumu, tā veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, kā arī iegrāmatojuma veicēju;

ISO SGA viedoklis: Nepieciešams definēt, kas tiek uzskatīts par iegrāmatojumu un iegrāmatojuma labojumu. Saglabājot pilnīgi visus iegrāmatojuma labojumus, ja ar to tiek saprasts jebkurš uzskaites ieraksts (piemēram, ortogrāfisko kļūdu labošana), sistēmās uzkrāsies ārkārtīgi liels lieku datu apjoms. Vajadzētu precizēt, no kura brīža iegrāmatojuma labojumi ir jāfiksē. Jāņem vērā, ka grāmatvedības datorprogrammās dati tiek sistematizēti pēc to ievadīšanas apjoma, proti, “iesākts”, “ievadīts”, ”apstiprināts” vai tml. Piemēram, dati ar pazīmi “ievadīts” ir apstrādes stadijā (nav pabeigta ievadīšana), tādēļ to labošanas fiksēšana nav lietderīga, bet, balstoties uz šobrīd spēkā esošo likumdošanu, arī šajos datos veicot labojumus, tie ir jāsaglabā.

Ieteikums – Pārstādāt 36.1. punktu, bet šobrīd atstāt esošajā redakcijā, līdz lēmuma pieņemšanai par punkta pārstrādāšanu.

36.3. iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus atlasīt ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai, datorlasāmā formātā, piemēram, XML vai CSV, ierakstīt attiecīgajos informācijas nesējos un uzglabāt “Elektronisko dokumentu likumā” un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabāšanas noteikumos noteiktajā kārtībā, saglabājot to satura autentiskumu un salasāmību likumā "Par grāmatvedību" noteiktajā glabāšanas laikā;

ISO SGA viedoklis: Mūsdienās arvien vairāk uzskaites sistēmas datus glabā attālināti, piemēram, virtuālos, jeb mākoņa datu centros, vai serveros, kas atrodas citu uzņēmu pārvaldībā. No datu drošības viedokļa būtu jāpārliecinās, ka, attālināti pieslēdzoties datiem, obligāti tiek veidots šifrēts sakaru kanāls (SSL).

Apskatot grāmatvedības reģistru uzglabāšanas drošību, datu centri, kuros šie dati tiek glabāti, vajadzētu atbilst mūsdienu drošības prasībām, tādām, kas noteiktas ES regulā 2016/679 un direktīvā 2016/1148, vai, piemēram, datu drošības standartā ISO 27001.

Attiecībā uz elektronisku uzskaiti, jānošķir datu uzglabāšanas formāts, no datu apskates formātiem. Piemēram, datu uzglabāšanai elektroniski ir divi populārākie izmantojamie formāti XML un CSV, bet datu apskatei var izmantot gan PDF (darbinot jaunākās tehnoloģijas un programmatūras, var izmantot arī datu nolasīšanai elektroniski), gan ofisa programmatūru, kas atver dokumentu labojamā un rediģējamā veidā, gan attēla veidā (BMP, JPG utml). Turklāt, attēlu un dokumentu veidošanas programmas nemitīgi attīstās un vecākās programmu versijās sagatavotie dokumenti var kļūt nelasāmi un neatpazīstami, ja datoros instalētas jaunākas programmu versijas.  XML un CSV datu formāts tiek plaši izmantots (bankas maksājumu uzdevumus un kontu izdrukas piedāvā sagatavot XML formātā vai CSV, VID EDS datu ielasīšanai nepieciešams sagatavot datus XML formātā), piedāvājam noteikumos iekļaut datu uzglabāšanas formātus, kas varētu nākotnē atvieglot datu ielasīšanu dažādās uzskaites sistēmās.

Ieteikums – papildināt 36.3. punktā jauno redakciju pēc vārda “glabāšanai” ar tekstu “datorlasāmā formātā, piemēram, XML vai CSV”.

7.      Papildināt 37.  punktu aiz vārda “līgums” ar vārdiem “vai kuras autors ir pats uzņēmums (piemēram, grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis uzņēmuma darbinieks, pildot darba uzdevumu)”.

ISO SGA viedoklis: Grāmatvedības programmu izstrādē uzņēmumi mēdz izmanot ne tikai savus darbiniekus, bet slēdz līgumus ar ārējiem izstrādātājiem – fiziskām personām. Šādos gadījumos programmas autors pēc būtības ir uzņēmums (pasūtītājs), bet izstrādātājs (fiziskā persona) nav autortiesību subjekts “Autoratlīdzības likuma” izpratnē un nevar izsniegt ne licenci, ne licences līgumu.

37. Grāmatvedības reģistru kārtošanai lieto tikai tādu grāmatvedības datorprogrammu, kuras izmantošanas tiesības saskaņā ar “Autortiesību likumu apliecina attiecīga licence vai licences līgums vai kuras autors ir pats uzņēmums (piemēram, grāmatvedības datorprogrammu ir izstrādājis uzņēmuma darbinieks, pildot darba uzdevumu vai, saskaņā ar noslēgtu līgumu – pieaicināts speciālists).

ISO SGA ieteikums: papildināt jauno redakciju pēc vārda “uzdevumu” ar tekstu “vai, saskaņā ar noslēgtu līgumu – pieaicināts speciālists”.

8.      Papildināt 68.punktu aiz vārda “pareizā” ar vārdiem “grāmatvedības vai analītiskās uzskaites”.

ISO SGA viedoklis: Plānotās izmaiņas nav korektas. Kā jau minēts iepriekš – noteikumi nosaka grāmatvedības uzskaites pamatprasības, tāpēc paskaidrot vārda “konts” nozīmi nav nepieciešams. Šī punkta kontekstā papildinājums nav korekts, jo grāmatvedības konts – ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei. Katrā kontā apvieno pēc ekonomiskās būtības vienveidīgus saimnieciskos līdzekļus, to avotus vai saimnieciskās operācijas. Ierakstus kontos izdara naudas mērītājos. Konti tiek dalīti bilances un operāciju kontos un tos neiedala grāmatvedības vai analītiskās uzskaites kontos, jo analītiskā uzskaitē lieto tikai naturālos mērītājus.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas.

9.      Izteikt 69.punktu šādā redakcijā:

“69. Lai nodrošinātu grāmatvedības kontroles efektīvu darbību, grāmatvedības kārtošanas funkcija ir atdalīta no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām”.

ISO SGA viedoklis: Ņemot vērā grāmatvedības uzskaites kārtošanas tendences un Latvijā spēkā esošo likumdošanu, nav īsti iespējams nodalīt grāmatvedības kārtošanas funkcijas no pārējām saimnieciskās darbības funkcijām. Sevišķi jāņem vērā, ka likumdošana pieļauj uzskaiti kārtot uzņēmuma vadītājam, kas jau automātiski nozīmē šī punkta pārkāpumu. Mūsuprāt, būtu precīzi jānodefinē, ko šo noteikumu izpratnē nozīmē “pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijas”.

Ieteikums – pirms izmaiņu apstiprināšanas veikt definējuma precizēšanu un to ierakstīt noteikumos.

10. Svītrot 69.1 punktu.

ISO SGA viedoklis: Tā kā MK noteikumu norma no 01.07.2017 tiek pārnesta uz specializēto likumu, piekrītam, ka noteikumos tā nav jādublē.

Ieteikums – piekrītam punkta svītrošanai.

11. Izteikt 71.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“71.1. grāmatvedības vai analītiskās uzskaites kontu atvēršana”.

ISO SGA viedoklis: Plānotās izmaiņas nav korektas. Pamatojums pie 8.punkta.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas un atstāt spēkā esošo redakciju.

12. Izteikt 71.3. un 71.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“71.3. grāmatvedības vai analītiskās uzskaites kontu atlikumu aprēķināšana;

71.4. grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana;”.

ISO SGA viedoklis: Plānotās izmaiņas nav korektas. Pamatojums pie 8.punkta.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas un atstāt spēkā esošo redakciju.

13. Izteikt 72.punktu šādā redakcijā:

“72. Pārskata gada sākumā uzņēmumā iekārto grāmatvedības reģistrus konkrētajam pārskata gadam un atver grāmatvedības kontus galvenajā grāmatā vai žurnālā – virsgrāmatā, kā arī attiecīgajos grāmatvedības reģistros ieraksta grāmatvedības kontu un analītiskās uzskaites kontu atlikumus pēc stāvokļa uz pārskata gada sākumu:

72.1. uzņēmums, kas uzsāk darbību, - pamatojoties uz inventarizācijas sarakstos, statūtos, līgumos vai citos dokumentos ietverto informāciju (sākuma bilances dati);

72.2. uzņēmums, kas nav šo noteikumu 72.1.apakšpunktā minētais uzņēmums, - pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada bilances un iepriekšējā pārskata gada attiecīgo grāmatvedības reģistru datiem.”

ISO SGA viedoklis: Kā jau iepriekš vairākkārt minēts – manuālā grāmatvedības uzskaite atšķiras no elektroniskās grāmatvedības uzskaites, tāpēc vai nu šajos noteikumos ir skaidri jānosaka, kura norma attiecas uz manuālo grāmatvedības uzskaites kārtošanu, bet kura uz elektronisko uzskaiti vai arī noteikti procesi noteikumos nav jāapraksta. Piemēram, 72. punktā aprakstītās prasības pēc kontu atvēršanas galvenajā grāmatā vai žurnālā – virsgrāmatā, elektroniskajā uzskaitē nav izpildāma, jo ieraksti faktiski tiek veikti grāmatojuma veidnē (katrā uzskaites sistēmā tā tiek nosaukta atšķirīgi – piemēram, “finanšu dokuments”), kura tiek izmantota jebkura grāmatojuma veikšanai, tikai izmantojot atšķirīgas pazīmes (piemēram, “kontu atlikums”) pēc kurām atskaitēs tiek atlasīti atlikumu grāmatojumi. Kā jau iepriekš minēts, konti grāmatvedības uzskaites kontekstā ir tikai grāmatvedības konti, tāpēc nav nepieciešama liekvārdība.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas un atstāt spēkā esošo redakciju.

14. Papildināt 73.punktu aiz vārda “aprēķina” ar vārdu “grāmatvedības” un aiz vārda “ierakstus” ar vārdiem “šī pārskata gada”.

ISO SGA viedoklis: Kā jau iepriekš vairākkārt minēts – nav nepieciešams pasvītrot, ka konts ir grāmatvedības konts. Kā jau minēts iepriekš, noteikumos nevajadzētu paskaidrot grāmatvedības uzskaites pamatnostādnes, tāpēc papildus paskaidrojums, ka pārskata gadā veic ierakstus par pārskata gadu, nav nepieciešams.

Šis pants ir jāpārraksta pēc būtības, jo, kā jau minēts iepriekš, elektroniskajā uzskaitē nav grāmatvedības reģistru to tradicionālajā izpratnē un arī galvenajā grāmata vai virsgrāmatā netiek veikti atsevišķi ieraksti. Elektroniskajā uzskaitē gan galvenā grāmata, gan virsgrāmata zaudē savu vēsturisko nozīmi, jo datu pārbaudīšana notiek savādāk, nekā manuālajā uzskaitē. Grāmatvedības datorprogrammās tiek saglabāts šo grāmato attaisnojums, bet ieraksti tajos netiek veikti reizi mēnesī, bet gan tiek aprēķināti tai brīdī, kad kāda no šīm grāmatām tiek atvērta. Atšķirībā no manuālās uzskaites, grāmatvedības datorprogrammās šīs grāmatas tiek aprēķinātas pēc nepieciešamības – pa mēnesi, pa nedēļu, pa dienu.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas un atstāt spēkā esošo redakciju.

15. Papildināt noteikumus ar 73.1 punktu šādā redakcijā:

“73.1 Pēc pārskata gada beigām - laika posmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam - šī pārskata gada grāmatvedības reģistros var iegrāmatot attaisnojuma dokumentus, kas attiecas uz šo pašu pārskata gadu, bet saņemti, izsniegti vai sagatavoti pēc šī pārskata gada beigu dienas, piemēram:

73.11. par pārskata gada pēdējā mēnesī darbiniekiem aprēķināto algu;

 73.12. par pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultātiem, ja uzņēmums ir izvēlējies inventarizāciju veikt pēc pārskata gada beigu dienas, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 12. panta trešajā daļā paredzētajai iespējai;

 73.13. par aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa vai mikrouzņēmumu nodokļa saistību summu;

73.14. saistībā ar koriģējošiem ierakstiem;

73.15. lai labotu finanšu pārskata pārbaudē atklātu kļūdu. “

ISO SGA viedoklis: Jāņem vērā, ka FM ir jau iesniegti grozījumi par grāmatojuma termiņiem, tāpēc nedomājam, ka nepieciešams vēl papildus skaidrot iegrāmatojumus, jo to ir vairāk nekā uzskaitīts, piemēram, nākamo periodu izmaksu grāmatojumi, pamatlīdzekļu nolietojuma grāmatojumi utml. iespējami darījumi, kurus nav iespējams uzskaitīt. Turklāt, jaunās nodokļu politikas izstrādāšanas rezultātā, jau šobrīd redzams, ka šie punkti būs jāpārstrādā.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas.

16. Aizstāt 74. un 75.punktā vārdus “kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu” ar vārdiem “grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskatu”.

ISO SGA viedoklis: Liekvārdība.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas un atstāt spēkā esošo redakciju.

17. Izteikt 76.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“76. Izmantojot grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata datus, laika posmā līdz gada pārskata parakstīšanas datumam grāmatvedībā veic šādas darbības:”.

ISO SGA viedoklis: Kā jau vairākkārt minēts, elektroniskā uzskaite atšķiras no manuālās uzskaites. Elektroniskajā uzskaitē galvenajā grāmatā vai virsgrāmatā (76.1.punkts) ierakstus neveic, finanšu pārskatu sagatavošana nenotiek izmantojot kontu apgrozījuma un atlikumu pārskatu datus (76.3.punkts). Finanšu pārskata dati tiek sagatavoti, izmantojot pārskatu specifikācijas, un tie tiek salīdzināti ar kontu apgrozījuma pārskatu. Bieži vien tieši kontu apgrozījuma pārskatā tiek konstatētas kļūdas, salīdzinot finanšu pārskatā aprēķinātās summas ar kontu apgrozījuma pārskatu. Kontu slēgšana (76.2.punkts) notiek automātiski pēc datu inventarizācijas un salīdzināšanas ar kontu apgrozīja pārskatu, nevis otrādāk.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas, kā arī visu punktu. Ja nepieciešams šo punktu saglabāt, tad var atstāt spēkā esošo redakciju.

18. Papildināt 76.2.apakšpunktu aiz vārda “iegrāmato” ar vārdu “grāmatvedības”.

ISO SGA viedoklis: Liekvārdība.

Ieteikums – svītrot plānotās izmaiņas un atstāt spēkā esošo redakciju.

 

Valdes priekšsēdētāja                                                                                                                                   A. Ziemele